Termokoksnes ražošanas tehnoloģija balstās uz koksnes karsēšanu 160-220° C temperatūrā ar tvaika padevi.
Vispirms materiāls tiek izkaltēts līdz gandrīz 0% mitrumam, lai pēc tam atkal tiktu mitrināts ar tvaiku līdz apmēram 5% mitrumam. Kaltēšanas procesā mainās koksnes šķiedras OG šūnas. Cukurs, kas atrodas koksnē, tiek sašķelts, un koksnei vairs nav pietiekami daudz barības vielas, lai sāktu pūt vai veidot sēnītei labvēlīgu vidi. Koks vairs neuzsūc tik labi mitrumu un ir ieguvis labākas izolācijas īpašības. Arī sveķi un baktērijas ir izvadītas, un gala produkts ir gandrīz sterils materiāls.
Ilgs kalpošanas laiks
Vēsturiski koksnes apdedzināšanas tehnoloģijas pirmsākumi ir meklējami jau 18. gadsimtā Japānā. Meistarīgi namdari tehnoloģiju pielietoja, lai pasargātu koksni no mitruma un sēnīšu nevabvēlīgās ietekmes. Dedzinātā koka fasādes kalpoja ļoti ilgi – daudzu desmitu gadu garumā, bet atsevišķas ēkas, kuru fasādes tika atkārtoti eļļotas ik pēc 10 gadiem, kalpot pat 200 gadus.
Moderns izskats
Dedzinātas koksnes fasādes ļoti labi iederas ne tikai mūsdienu modernās arhitektūras ēkās, bet arī dod jaunu elpu vecām guļbūvēm vai jebkura cita tipa ēkām, kurām ir iespējams uzstādīt dēļu fasādi.
Aizsardzība pret kaitēkļiem un sēnītēm
Pateicoties tam, ka koksne tiek pakļauta augstas temperatūras iedarbībai, tajā esošās pelējuma sēnes sporas aiziet bojā. Turklāt jaunas pelējuma sporas, nokļūstot uz dedzinātā dēļa virsmas, tajā vairs nevar vienkārši iekļūt. Virsmu klāj 2mm bieza kokogles kārta. Tāpat kokogle atbaida dažādus kaitēkļus, tajā skaitā ķirmi un grauzējus.